Kā jau var saprast pēc galvenajā lapā norādītā raksta nosaukuma, šodien vēlos padalīties ar kaut ko sen aizmirstu, bet ļoti aizraujošu, un tā ir "Pagātnes simfonija".

Šo darbu ar Sintiju iesākām pirms mazliet vairāk nekā diviem gadiem. Atceros, kā sēdējām kafejnīcā un plotojām, un bijām entuziasma pilnas. Tas bija 2014. gads, kad rakstīšana vēl nebija pamesta tādā novārtā, kā tagad. Mums bija papilno ideju un mēs rakstījām, kad vien bija brīvs brīdis. Un tad tā paša gada vasarā jau sākām darbu labot, un tas bija fantastisks laiks, kad svītrojām ārā pusi darba, jo tā vajadzēja. 

Vēl lieliski atceros, kā izlēmām rakstīt "Pagātnes simfoniju" arī 2014. gada NaNoWriMo, lai šo darbu pabeigtu. Iespējams, tā bija liela kļūda, jo kopš aptuveni novembra vidus pirms gandrīz diviem gadiem neesmu pat atvērusi darba mapīti, jo zināju, kāds murgs tur ir sarakstīts. Līdz vakardienai. 

Jā, vakar beidzot atsākām darboties ar šo stāstu un atcerēties, kas un kad notika, un kas vēl ir tikai ieplānots. Jo mēs esam labākās rakstnieces pasaulē, kuras pat neatceras, par ko bija darbs. :D Nu labi, tik traki gluži nebija, tomēr es pārlasīju visu darbu līdz 20. nodaļai, lai atkal atcerētos sižeta pavērsienus. Un joprojām bilde nav pavisam skaidra. 

Domāju, ka tagad ir pienācis laiks, kad stāstu beidzot pabeigsim un nepametīsim novārtā uz vēl 2 gadiem. Turiet par mums īkšķus, jo nezinu, uz cik ilgu laiku pietiks šīs motivācijas. 

~ļoti excited Kate