Jau kādu laiku interesējos par less waste (kas ir maigāka zero waste forma), man ir apnikuši visi tie plastmasas maisiņi, pudeles un bezgalīgie atkritumi, kas pēc tam nonāk dabā. Liela daļa šo atkritumu nonāk okeānā, kas nozīmē, ka ar šo piesārņoto ūdeni šie atkritumi nonāk jūras dzīvniekos, bet tas vēl nav viss - vēlāk plastmasas daļiņas nonāk arī mūsu ūdens sistēmā, un mēs ar to indējam sevi katru dienu. Paskatoties uz visām tām fotogrāfijām no izgāztuvēm (arī Latvijā ir milzīgi atkritumu kalni), man ir ļoti žēl, ka mūsu planēta kļūst par vienu lielu izgāztuvi un, iespējams, arī mūsu bērni nepiedzīvos to skaistumu, ko mēs vēl varam redzēt. Es pat nerunāju par mūsu mazbērniem, es runāju par nākamo paaudzi, kas sekos aiz mums. Ko mēs atstājam aiz sevis? Nemaz nerunāsim par to, ka cilvēces vēstures laikā ir izmirušas vairāk nekā 60% dažādas dzīvnieku sugas.
Agrāk es par to pat nedomāju, līdz sāku ievērot, cik daudz atkritumus mēs katru dienu izmetam. Bieži veikalos esmu redzējusi cilvēkus "maisiņu mīlētājus", kuri pērk, piemēram, iepakotus zaļumus un ieliek tos vēl atsevišķā maisiņā. Vai, piemēram, ieliek 1 avokado atsevišķā maisiņā. Tas patiešām nav nepieciešams, un prieks, ka tagad vismaz veikalos ir parādījušies uzraksti "Vai tavam maisiņam būs otra dzīve?". Cerams, kāds, izlasot šos vārdus, arī aizdomājas, bet liela daļa vienkārši turpina katru dienu nest no veikala 953 maisiņus.
Internetā ir ļoti daudz informācijas, bet ielikšu dažas fotogrāfijas arī šeit.
Protams, es nesaku, ka tagad visiem jāsāk dzīvot tā, kā ekstremālie zero veisteri ar 1 burku atkritumu gadā - manuprāt, pagaidām mūsu situācijā tas vēl nav iespējams, bet mēs katrs varam kādreiz par to aizdomāties un izdarīt vismaz mazumiņu.
Tieši tāpēc man nepatīk tas vārdu savienojums zero waste, jo man tas šķiet pārāk kategoriski, un man labāk patīk to dēvēt par less waste. Es negribu dzīvot, katru minūti domājot, vai tik es neizlietošu kādu papildus papīrīti vai maisiņu, es negribu sevi pārāk noslogot un nosodīt sevi par to, ka nopirku kaut ko plastmasas maisiņā. Es gribu izbaudīt dzīvi un neaizliegt sev kādus dzīves prieciņus, tomēr ir arī lietas, ko ieviest savā dzīvē nav grūti, piemēram:
- izmantot auduma maisiņus (ko es jau daru);
- nelikt katru augli / dārzeni atsevišķā maisiņā. Kā jau teicu, 1 avokado, banānu ķekaram vai vienam ābolam NAV nepieciešams maisiņš, mēs taču tāpat šos augļus un dārzeņus pirms ēšanas mazgājam. Ja maisiņš tomēr ir vajadzīgs, var izmantot jau minētos auduma maisus.
- Zero veikali. Tuvākajās dienās plānoju aiziet uz vienu no tādiem veikaliem, bet esmu dzirdējusi, ka tur ir arī lētāk.
- Nemest ārā katru burciņu, bet izmantot to vēl kam citam noderīgam.
- Nepirkt katru dienu plastmasas pudeles, bet izmantot ilgstoši lietojamu pudeli, kas ilgtermiņā arī ietaupa naudu.
Tā nu iedvesmojusies no dažādiem cilvēkiem un avotiem, izdomāju izveidot sev personīgu "60 dienas līdz less waste". Šī izaicinājuma laikā gribu iemācīties dzīvot mazliet apzinātāk, saprast, cik sarežģīti tas ir Latvijā, vai rezultātā tas ir lētāk vai dārgāk, un vispār vai tas pārāk nesarežģī manu dzīvi.
Izaicinājuma laiks: 1. maijs - 29. jūnijs, 2019. gads.
Domāju katru svētdienu rakstīt atskatu uz nedēļu un stāstīt, kā man veicas. Tad jau redzēs, kas no visa šī sanāks, un vai vispār kaut kas sanāks.
P. S.
Atradu arī resursus, kur var smelties iedvesmu. Es gan neesmu vēl lasījusi kādu no šīm grāmatām un skatījusies filmas, taču vairākas no tām noteikti izlasīšu un noskatīšos.
Grāmatas par zero waste: ŠEIT
Filmas: ŠEIT
Protams, internetā ir vēl vairāk resursu, ja ir kas labs, būtu jauki, ja jūs padalītos :)