Aiz loga ir burvīgs laiks, taču es jūtos kā sūds (atvainojos). Pat negribas ar jums sveicināties, tik slikta ir šodiena. Lai gan, protams, saprotu, ka pat sliktākā diena ilgst tikai 24 stundas. Pat uzrakstīju to savā Bullet Journal garastāvokļu sadaļā jau gada sākumā, lai vienmēr to atcerētos, lai gan šodien tas kaut kā nepalīdz. 

Negribu šajā ierakstā žēloties, man vienkārši ir ļoti slikta diena, tāpēc iedomājos, ka varētu padalīties pārdomās un pārdzīvojumos ar jums, jo mums visiem ir tādas dienas, kad šķiet, ka visa pasaule ir sazvērējusies pret mums un nekas neveicas. 

Vakar man tiešām bija labs garastāvoklis, un arī vakarā likās, ka šodien es būšu ļoti produktīva, izdarīšu daudz darbu un viss būs labi. Protams, ka dzīve par mani pasmējās. Viss sākās ar to, ka jau no paša rīta sastrīdējos ar mammu, un joprojām (sešos vakarā) nevaru pilnīgi nomierināties, lai gan mēs jau salīgām mieru. Un tieši šis sliktais garastāvoklis sabojāja visu manu dienu. Pavadīju lielāko dienas daļu, skatoties savus mīļākos seriālus un vienkārši slinkojot, lai gan vajadzēja sākt rakstīt lietuviešu valodā eseju un izlasīt 2 Blaumaņa noveles, un sākt kaut ko darīt ar to teātra semināru, kuru es neciešu.

Ap četriem izdzēru kafiju ar pienu un iegāju dušā, un likās, ka diena mazliet uzlabosies un es vēl varēšu kaut ko padarīt, jo šīs lietas tiešām mani nomierina. Taču izrādījās, ka diena var kļūt vēl briesmīgāka. Piesēdos rakstīt, rakstīju apmēram stundu, un man tik tiešām ļoti, ļoti patika nodaļa, ko rakstu, un tad mans dators izdomāja pajokot. Centos ātri visu saglabāt, tomēr nekas neizdevās, un, kad atkal atvēru wordu, pat nevarēju atjaunot rakstīto. Tie bija apmēram 1000 skaisti vārdi. Vienkārši... FML. No sākuma iedomājos, ka vienkārši uzrakstīšu visu no jauna, bet tad sapratu, ka nespēšu. Man vienkārši pazuda motivācija. Kā lai es otro reizi uzrakstu tikpat skaistu nodaļu? Šādos brīžos tiešām nolaižas rokas, lai gan kādam varētu šķist, ka nekas traks jau nav noticis. Izlēmu, ka rīt piesēdīšos un centīšos uzrakstīt nodaļu, cik tuvu vien iespējams pirmajai versijai. 

Ceru, ka pārāk nenogurdināju jūs ar šādām bēdīgām domām, un mēģināšu uzrakstīt jau pavisam drīz. 

~Kate