Sveiciens pavasarī! 

Jā, tā vien šķiet, ka beidzot, beidzot ir patiešām pienācis pavasaris, kas ir lieliski, jo beidzot nav tik auksti. 

Also - pavasaris nozīmē semestra beigas, kas mani priecē vēl vairāk, jo tieši universitātes dēļ nebiju spējīga šeit neko ievietot/ uzrakstīt. Protams, jūnijā vēl eksāmeni, bet par to man pat negribas domāt. 

Kad pēc ilgiem laikiem ienācu šajā lapelē, sapratu, cik ļoti man pietrūcis šīs vietas. Izlasīju visus tagus un apskatīju stāstus, ko kādreiz šeit ievietoju. Šķiet, ir pagājusi vesela mūžība, kopš esmu šos stāstus rakstījusi, bet nav jau tā, ka es nerakstu. Patiesībā jau novembrī apmēram 3 nedēļu laikā pabeidzu stāstu "Dziļie ūdeņi" un tagad rakstu tam turpinājumu, kas saucas "Tumšie ūdeņi", un man iet diezgan raiti uz priekšu, katru dienu/ik pēc dienas cenšos kaut ko uzrakstīt. Kāpēc neievietoju stāstus šeit? Nezinu. Pagaigām varat tos lasīt manā wattpad profilā ŠEIT. 

Tāpat esmu izlēmusi atsākt 101 lietas sarakstu, uz ko mani iedvesmoja Liene. Liekas jauki atsākt šo sen beigušos projektu un izveidot jaunus uzdevumus, ko izpildīt 1001 dienas jeb 143 nedēļu laikā. Sava veida bucket list. 

Tas šodien laikam arī viss. Paldies, ka vēl ieklīstat šajā blogā, un es centīšos vairs nepazust uz tik gigantiskiem laika sprīžiem. :) 

~Kate